Kristus dzimšanas laiks

Vai Jēzus dzima Sukot (Būdiņu) svētkos?

Kad pasaules svin Ziemassvētkus, mesiānisko jūdu aprindās nostiprinās pārliecība par Ješua (Jēzus) dzimšanas laiku. Pamatīgāka Rakstu (Bībeles) izpēte vedina domāt, ka Ješua ir dzimis Sukot jeb Būdiņu svētku laikā:

• Saskaņā ar Lūkas evaņģēliju 1:5-9, bija priesteris Cakarija, kurš kalpoja astotajā – Abijas vienībā. Par priesteru kalpošanas maiņu ir rakstīts 1. Laiku 24:10.

• Cakarijas kalpošana iekrita ebreju mēneša tamuza (pēc mūsu kalendāra apm. jūnija beigas, jūlijs) otrajā pusē. Bibliskā gada laikā bija 24 priesteru maiņas. Katra ilga divas nedēļas. Pirmā sākās nisanā (apm. marta beigas, aprīlis) – jūdu kalendāra pirmajā mēnesī (2. Mozus 12:2).

• Pēc divu nedēļu kalpošanas Templī Cakarija atgriezās mājās pie savas sievas Elizabetes (Lūkas ev. 1:23-24), kura drīz vien palika stāvoklī. Tas notika apmēram ava (apm. jūlija beigas, augusts) mēneša pirmajā dienā.

• Elizabetes grūtniecības sestā mēneša sākumā viņas radiniece Marija (ebr. Mirjama) arī palika stāvoklī. Tas notika teveta (apm. decembris, janvāris) mēneša pirmajā pusē.

• Marija steigšus devās apciemot savu radinieci Elizabeti, kura līdz šim bija neauglīga (Lūkas ev. 1:39). Pirmajos trīs grūtniecības mēnešos Marija palika pie Elizabetes, kamēr bija laiks dzimt Jānim (Lūkas ev. 1:56,57).

• Tas nozīmē, ka Jānis piedzima nisana (apm. aprīlis) vidū, Pasā svētku laikā. Ir zīmīgi, ka Lielajā sabatā (ebr. Shabbat HaGadol), kas ir pirms Pasā svētkiem, sinagogās lasa šo Rakstu vietu: „Redzi, Es sūtīšu pie jums pravieti Ēliju, iekams nāks Tā Kunga lielā un šausmu pilnā diena” (Maleahija 3:23). Bija dzimis Jānis - Mesijas priekštecis un vēstnesis. Lūkas ev. 1:17 par viņu teikts: „Viņš (Jānis) ies Viņa (Tā Kunga) priekšā Ēlijas garā un spēkā, piegriezdams tēvu sirdis bērniem...”

• Tādējādi Ješua dzima sešus mēnešus pēc Jāņa tišri (apm. septembra otrā puse, oktobris) mēneša vidū, pilna mēness laikā, Sukot svētku sākumā. Deviņi mēneši pēc Marijas palikšanas stāvoklī teveta vidū ir tieši 15. tišri – Sukot pirmā diena.

Ja ir vajadzīgi vēl citi pierādījumi, tos var atrast Lūkas ev. 2:8: „Gani bija ap to pašu vietu laukā, tie, nomodā būdami, sargāja naktī savus lopus.”
Pēc Bībeles pētnieku teiktā, parasta ieraša bija izvest lopus ganos ap Pasā svētku laiku (marts, aprīlis) un sadzīt tos atkal mājās lietus sezonas sākumā, apmēram oktobra vidū. Lūgšanas pēc lietus tradicionāli sākas uzreiz pēc Sukot svētkiem.
Vispārzināms ir arī fakts, ka Ziemassvētku svinēšanai 25. decembrī ir pagāniska izcelsme. Romas impērijā tie bija saules atdzimšanas svētki, ko svinēja ziemas saulgriežu laikā. Kad Romas impērija pieņēma kristietību, lai iegūtu masas, bija izdevīgi šo pagānu rituālu pārvērst Mesijas dzimšanas svinēšanā.
Tomēr, lai kad arī Ješua – Glābējs (Jēzus) būtu dzimis, mūžīgā vēsts ir viena un tā pati:
„Redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks: jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Mesija (Kristus), tas Kungs” (Lūkas ev. 2:10-11).
Materiāls sagatavots pēc Mihaela Šneidera raksta žurnālā Israel Today, 2008. decembrī.

Paskaidrojumi:
Ješua – Jēzus oriģinālais ebreju vārds.
Ebrejiem ir lunārais kalendārs, tādēļ arī mūsu solārā kalendāra datumi ik gadus ir mainīgi iepretim viņējiem.
Par Sukot jeb Būdiņu svētkiem vari lasīt 3. Mozus 23:33-44; 5. Mozus 16:13-17; 4. Mozus 29:12-39.
Sukot svētkos piemin laiku, kad Dievs izveda Izraēla tautu no Ēģiptes zemes un 40 gadus veda caur tuksnesi, kad tie dzīvoja būdiņās jeb teltīs,
un tie ir arī Mesijas gaidīšanas svētki.
Ebreju tautas lielākā daļa pagaidām vēl neatzīst, ka Ješua (Jēzus) būtu Dieva apsolītais Mesija, tādēļ viņi joprojām gaida Tā nākšanu. Kristieši saprot, ka Mesija – Kristus Jēzus vienreiz jau ir atnācis kā Glābējs jeb Pestītājs, bet Viņš nāks otrreiz kā kungu Kungs, ķēniņu Ķēniņš un Tiesnesis. Tādējādi arī kristieši gaida Mesijas nākšanu.
2008. gadā Sukot svētki pēc solārā kalendāra bija no 14.-21. oktobrim, 2009. gadā tie būs no 3.-10. oktobrim, pēc ebreju lunārā kalendāra tie vienmēr ir tišri mēnesī no 15.-22. datumam.